Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

apskāviens

Jutos kā eņģelis
Tavos siltajos apskāvienos
Tas sildīja mani
Un sajutu kā tas sargā
Kaut ko savādu
Apskāviens neko nesolīja
Bet tajā pašā brīdi
Lika zemei nodrebēt
Un mēnesim aizbēgt
Aiz mākoņiem
Tas atļāva pasmaidīt
Un ieskatīties netveramā emocijā
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2008-11-16 01:00 
Cik jauki,ka taa.
 exizeaar  2008-11-16 04:40 
... fffantastisks ! (nu man jau ar eņģeļiem tādas īpašas attiecības ... :)(tas tā,
sorry par personisku atkāpi) )
Priecīgus Svētkus !
:D
 Vejslota  2008-11-16 07:35 
Biežāk tādus apskāvienus! :))
 klusaisMiileetaajs  2008-11-16 12:59 
Skan tālumā govs nomāviens,
Bet domāt traucē apskāviens.
Kad čalis mani zemē
gāž,
Govs uz kūti fiksi drāž.
:))
 miljaa  2008-11-16 18:10 
zini klusaisMiileetaaj tavs komentārs bija stulbs...
ne visiem vaig zemee gāzt, ne
visiem ir prātaa tika viens....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?