Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kapličā

Satikās divi kapličā
Un domāja ilgas domas:
Kur pazudis laiks un jaunība?
Kam ceļā tukšas ir somas?

Bet apkārt kauc vētra,
Un zvani šķind tornī,
Zārkos žurkas grauž alas,
Kur lilijas izsmaržo kronī.

Cik vērts bij šo ceļus mums staigāt?
Vai prieka nebij par daudz?
Kā smiltis tek laika upes..
Un krājas gadsimti kaudzē.

Krīt mati pelēkie, krīt..
No krunkainās galvas ādas.
Te divi mirušie- rakti tiks rīt.
Kas saglabās atmiņas kādas ?



Viedokļi par dzejoli
 ahma  2008-10-09 07:08 
Rīts ar šausmu stāstiem sākas:)
 klusaisMiileetaajs  2008-10-09 09:02 
Sursis piestrādā par kapraci, vai?
 Vejslota  2008-10-09 09:55 
Gudra galva matus nemīl... Nebūtu tik ilgi domājuši, tad tie mati varbūt tā
nekristu... :P :))
 ehidna  2008-10-09 11:02 
Hmm???Galvas ādā krunkas...Tās tā kā bērnībā ar lineālu būtu iedauzītas par
nemācīšanos vai sliktu uzvedību?:)))Man kaut kā neaizgāja..tas pēdējais pantiņš...
 tavssargs  2008-10-09 11:11 
Atcerējos Brāļu kapus...
 Plaanpraatinjsh  2008-10-09 12:17 
Jācer,ka tie divi vismaz kočiņu izmeta.
 Edgaram_po  2008-10-09 17:46 
Zoonekrofīlu vajā
Vecs, kā zeme, jautājums,
Cerību daudz ielikts tajā:
-Kur tas
suns ir aprakts mums? :)))
 dadzisgan  2008-10-09 17:56 
reāls,kā rudens..
 vanadziene  2008-10-09 20:33 
Gan jau tās izsalkušās žurkas atcerēsies līķīšus, pie kuriem pusdienoja...:)) Man nav
nācies kapličā žurkas redzēt... Varbūt pēc nāves manu zārku grauzīs?...:)
 mistik  2008-10-09 21:34 
Tās trīs reizes, laikam, tomēr bij par daudz...!!
 Vejslota  2008-10-09 23:40 
:D Mistik- kā Tu zini to diagnozi? :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?