Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kā nātre...

Tu esi kā nātre
Kad viens liegs pieskāriens
Sadzeļ bez jūtām
Atstājot sāpes
Kas nomoka vēl ilgi
Tu gaidi to brīdi
Kad pienāks par tuvu
Lai bez brīdinājuma
Atdotu savu sūrumu
Tā jau neskaidram mānam....
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-10-03 08:40 
Nu, riktīgais maitas gabals! Saki atklāti, kurš ir tas lops un mēs te, dzejās čaļi,
pa visiem iemočīsim viņu! :((
 FAETONS  2008-10-03 10:29 
Kas tad viņam ir tas sūrais. Ak,jā! Daudzi jau izdomā visādus mīļvārdiņus TAM.
 tavssargs  2008-10-03 10:40 
Tas būs kaut kāds fašists un diversants. Pasaki, kur viņu meklēt un mēs viņu ātri -
pie sienas!
 Plaanpraatinjsh  2008-10-03 10:46 
Meklē vilku vāli - tā nekož.
 GedertsPiebriedis  2008-10-03 10:59 
Starp citu, negribu lielīties ar zināšanām bioloģijā, bet šā darba autorei ir
paveicies, ka viņas dzejoļa varonis tomēr nav salīdzināms ar latvāni, kurā
pieskāriens var būt pat nāvējošs.
 mistik  2008-10-03 20:48 
Nātre reizēm ir veselīga!
 kwazimorda  2008-10-03 22:46 
VoW,Plkānprātiņš atradies! ku biji?
 vanadziene  2008-10-04 01:03 
Viela pārdomām-cik bieži mūs citi cilvēki sadzeļ kā nātres, sūrst ilgi, gribas pat
kasīties, tomēr atkal citā nātru plantācijā iemaldāmies:)) Interesants! Ar kaltētu
lielo nātru novārījumu labi skalot matus, jo tad tie aug biezi-iesaku pret matu
izkrišanu. Tas pēdējais komentārs ir atbalss Ģederta Piebrieža rakstītajam...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?