Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Baltā Doma

Kamēr balti cilvēciņi
Sniega kalnos slidinās,
Tāda balta pasaulīte
Tiem zem kājām lidinās.

Mēness balti ziemeļvēji
Linu baltās smilgas glāsta,
Apķērpojies balts ka ola,
Akmens zemei dzīvi stāsta.

Kliedzot skaļi baltas dziesmas
Zili baltos mākoņos,
Lido baltas bezdelīgas
Spraigos rīta debešos.

Baltām rokām meitenīte
Baltās smiltīs vaigu glauž.
Kas zin, cik vēl baltu stāstu
Senās jūras smiltīs snauž?

Gluži kā šī baltā dziesma,
Kura gliemežvākā mita,
Aizlidoja baltiem diegiem
saulē. Vai man tik tā šķita?

Varbūt tā bij balta doma,
Kuru jūrā iztraucēju?
Varbūt tikai rīta migla-
Domu pati sacerēju...?
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-09-19 17:50 
Balta nāca tautumeita,
Kā ar sniegu apsnigusi.
Nav ar sniegu apsnigusi,
Ir ar..
baltu sasirgusi. :))
(iz t.dz. arhīva)
 Vejslota  2008-09-19 17:51 
Bet tā- man ļoti patika dzejolis! Viegls, kā doma... :))
 mistik  2008-09-19 20:59 
Tā, droši vien, bij rīta migla! :) Dzejolis gaisīgs, viegls, jauks, kā jau miglains
rīts!!
 klusaisMiileetaajs  2008-09-19 21:32 
Man arī šitais patika. :))
 lauvene4  2008-09-19 23:18 
balts dzejolītis:)
 planeeta  2008-09-19 23:40 
Nu šitais ir brīnišķīgs, nudien!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?