Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Apsēstība vārdā mīlestība

Sapņos man rādījies tu,
Ne par ko citu domāt nespēju.
Nomodā domāju par tevi,
Daudz tu man tomēr biji devis.

Es ilgojos pēc tava skata,
Un tava smaida siltā,
Pēc tavām lūpām mīļajām,
Un acīm dievīgajām.

Likās, ka nekas labāks par tevi šai pasaulē nav,
Un varbūt nekad nebūs ar,
Varbūt tu pat nebiji tā visa vērts,
Pārāk daudz ar zeltu apbērts.

Bet nespēju tevi es vaļā laist,
Ar pārāk daudz ko tevi saistīju,
Pārāk mīļš man kļuvis biji tu,
Likās, ka dzīvot bez tevis vairs nespēju.

Un, pat ja likos tev aizdomīga,
Mīlēju tevi kā neprātīga...


Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-09-14 20:29 
Smuki! :))
 mistik  2008-09-14 20:41 
Tā ir apsēstība!
 Burve77  2008-09-15 11:25 
pār visiem vecumiem ir mīlai vara, tā pusaudzi un sirmo traku dara:))
 Bitite12  2008-09-15 12:14 
Mīlestība un neprāts iet roku rokā..:)Patika.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?