Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Asins Saule

Zelta saule, siltā saule asinīs norietēja,
Debestiņa zilactiņa sārta tapa vakaros.
Mēness sirpis sarkans tapis sīvu karu paredzēja.
Karavīri, bāleliņi kājas āva zābakos.

Drīzi sauca tēvu zeme, lai es eju kariņā.
Lai es eju kariņā, droši kauju ienaidniekus.
Cieši, cieši tautu meitu skāvu savās rociņās,
Lai es viņas neaizmirstu kaujot tautas pretiniekus.

Es apjozu zelta cirvi, sidrabiņa zobentiņu,
Zīda segliem apsegloju savējo kumeliņu
Cirtu labi, cirtu kreisi, krita mani ienaidnieki.

Naidnieks raidīj’ ašu bultu, manās krūtīs ieurbās.
Skaisti dzied tautu saules meitas zilajās debesīs.
Visapkārt asins upe, es gulēju vidiņā.
Viedokļi par dzejoli
 Aijassmaids  2008-09-08 11:45 
Beigās kaut kas ne tā, bet jauka dziedama tautasdziesma sanāca!
 hefny  2008-09-08 12:23 
Skumji,un sapinaas,ritms.
 mistik  2008-09-08 18:07 
Variācijas par folkloru!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?