Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

M a n s S a n s ā r a s r i t e n i s

Jau piesūkusies
ar šo dzīvi
grimstu lejā kā sīrupā
vēl sevī
zaļsārta odziņa
---
Kāda vilkme būs vijoļu skaņām
līdz pašām debesīm
kad mani makšķerēs laukā
kāds eņģelis
(paliks atmiņā viņa seja)

viņš jautās-turpmāk
kam vēlēsies līdzināties?
es teikšu-spilgtākais piemērs
ir saule!
zinu kā atbildēšu
tā notiek vienmēr
šī doma pirmā man
iešausies prātā

vēlāk
pārkausēs
dzīvju mijā
sirdi izlies no zelta
sākšu visu no gala
no gala stacijas...

...jūtos tik apgarota
ir dota vēl viena iespēja!
tikai Dievs
vēlreiz
būtu
labi

pārbaudīt

vai darbojas
mūsu rācijas

lūdzu!

Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2008-09-07 12:34 
Domu graudi virknējas, bet vijoļu skaņām ar vilkmi gan kopsakaru neatradu...:)Mazliet
romantiski, mazliet racionāli, bet man labāk patika pats sākums !
 linkoln  2008-09-07 20:06 
Saraustītas domas... :(
Fināls labs!
 kaijaa  2008-09-07 20:13 
...ne lejā kā sīrupā grimstu
es taču saule gribēju būt
un tāpēc arī mans pēdējais
solis
tikai uz augšu
viņš gaismu jūt...
 mistik  2008-09-07 20:52 
Interesanti salīdzinājumi, interesantas domas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?