Norautā aukla

autors: Tapatviens [dzejoļi]

Vairākas stundas stāvu pie durvīm
Pie durvīm kur norauta aukla ir zvanam
Atceros zvana skaņu,kad aukliņu raustīju
Kling,kling,kling tā sarunāts mums bija
Nezinu ko darīt man tagad
Vēlos es ļoti izdzirdēt skaņu
Kad pieglaudis ausi pie durvīm
Dzirdēju tavus skrejošos soļus
Lai ātrāk vērtu durvis un apņemtu mani
Nav aukliņas,nav zvana kling,kling
Nav skrejošo soļu aiz ozola durvīm
Aukstums kā lācis pa vīlēm raušās
No domām ka neesmu vajadzīgs tev
Nosalu, dvēsele pārvērtās lāstekā
Tā stāvot un gaidot pie durvīm
Kurām norauta aukla ir zvanam.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2008-08-30 13:12
emocijas skaidras, bet, piedod, es iztēlojos to lāci, kurš raušas augšup pa vīlēm...
lauvene4	2008-08-30 13:19
laiks kaut kur prom, garām skrien, tu apstājies ārpus - viens...
pagaliite	2008-08-30 13:20
Atcerējos ēzelīti Iā...viņa aste bija pielikta zvanam pie durvīm aukliņas vietā:) Noskaņa skumja, atbilstoši šim jaukajam ēzelītim...:))
Tapatviens	2008-08-30 13:58
>kaijaa:Ja spēji radīt iztēlē lāci,tad sajūta Tev ir skaidra kāds ir tas aukstums
Tapatviens	2008-08-30 14:03
>pagaliite:Cik es atceros, tad ēzelītis beigās bija dikti apmierināts ar savu astīti kuru atguva.Tā kā skumjām nav vietas.Nobeigums labās noskņās.
tourniqet	2008-08-30 16:09
pieklauvē!
Tapatviens	2008-08-30 17:44
>tourniqet:Ko nozīmē jaunība ātri un radoši ,lielisks atrisinājums!Piedomāsim......Paldies par ideju.
tourniqet	2008-08-30 18:54
spontānas idejas. :)
Tapatviens	2008-08-30 19:58
>tourniqet:Paskatīsimies kas notiks tālāk.
tourniqet	2008-08-30 20:18
kas notiks tālāk,kad pieklauvēsi?
lavanda3	2008-08-30 20:41
noteikti klauvēt nemaz nevajag, viņa pa gabalu sadzirdēs soļus..:)
mistik	2008-08-30 22:26
Pūcei tak uz durvīm bij rakstīts: -klapet,ja nelaiš iekša - !! :)
Tapatviens	2008-08-30 22:53
It kā no grāmatas,, Vinnijs Pūks,, varoņus nebīju domājis iesaistīt,tas būtu bez sarežģījumiem.
klusaisMiileetaajs	2008-08-31 15:07
Baigais breksis-lohs. :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!