Piepildi mani..

autors: zacheniite112 [dzejoļi]

Piepildi mani....
Piepildi tā, ka netrūkst nekā...
Esi man tik tuvu cik vien spēj,
Dod man tik daudz, cik iespējams..
Tikai nepazūdi vairs nekad,
Diez vai spēšu to pārdzīvot vēl jebkad...
Iedod plaukstu, vai jūti manu sirds pukstu?
Tā pukst dēļ Tevis..
Un cietusi tā, ka nespēj vairs dzīt...

Domas pārpildītas par Tevi,
Atmiņas vēl nesteidzas vēl prom...
Domāju, ka vienmēr būsim kopā..
Atceries? Solījām viens otram debesis.
Bet diemžēl Tevis nav..
Lai kā arī to gribētu.
Sirds lūzt, lēni un mokoši,
Kāpēc darīji Tu tā?
Pielaidi sevi tik tuvu man,
Kāpēc nepakavējies ilgāk?
Kāpēc palaidi mani?

Piedod man... Ka tavā dzīvē iejaucos....
Piedod... ka iztraucēju....

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
jukas	2008-08-29 08:48
Piepildi mani kā kabaci, Lai tajā netrūkst nekā, Ne gaļas,ne garšvielu smaržīgu, Pašā sirdsdziļumā.... Atceries manim kā solīji, Pusdiengaldā būs vīns, Nu ar citu tu projām aizlaidi, Tukšā glāzē tavs ņirdzīgais smīns. Par tuvu tu mani pielaidi, Iespējams ,tas bija sekss, Man naivai gotiņai solīji, ...Es nākšu,kad sale lēks... Ah,piedod mīļais ,ka traucēju ! Ah,piedod ,ka iztraucēju , Ka tevi kā bulli vaislīgu , Pie savas kūtiņas sēju !
Vejslota	2008-08-29 09:23
Man labāk patika "jukas" dzejolis!!! :P :)))))))
Burve77	2008-08-29 10:44
meitene mums atklāj savu sāpi.jukas pasmejas par to. nu ko...katram savs.
jukas	2008-08-29 11:18
Piedod Burvīt tāds jau es esmu....jaunavīgās vilšanās man jau piemirsušās ,palicis tik vecīgs īgnums par nepildītiem kabačiem...
zacheniite112	2008-08-29 13:52
nu ja` katram savs.. uztvert to var dažādi..
Bitite12	2008-08-29 14:14
Abiem diviem sirdī jukas...,tikai izteiksmes veids dažāds...:))
Burve77	2008-08-29 15:42
labi.piepildi mani kā kabaci citādi pasāksies jukas:)) bet ja man pretim tu nenāksi ātri dabūsi sukas:))
exizeaar	2008-08-29 18:25
...var jau būt, ka nav nekas jauns, un ne pirmo ne pēdējo reizi kāda, kādas piedzīvots ... bet, kad kaut kas īsts tādā tieši šī brīža acumirklīgā izgaismojumā uzplaiksnī - vismaz man tas uzvējo tādu līdzdzīvojošu emociju virpulīti, kā tāda smeldzīgi skaista ainava uz brīdi te saules apspīdēta, te mākoņu pārklāta... te pat neliela naivuma nokrāsa visu padara vēl estētiski interesantāku ... :)
mistik	2008-08-29 20:25
Sadzīs Tava sirsniņa un netvainojies, nevajag! Neviens nav Tavu asaru vērts! Tu atradīsi cilvēku, kurš liks Tev smaidīt!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!