Spogulis

Es katru dienu spogulim jautāju
Vai nekļūdos Tevi par skaistāko saukt
Mierinot mani, viņš attēlu rāda
Ar jaukāko smaidu es Tevi tur redzu
Kādu vārdu es vēlos Tev teikt
Tavu plaukstu savā liekot, maigi glāstīt
Un vēl sajust Tavu jauko smaržu
Kad pie Tavām matu cirtām
Liegs vējiņš savu deju sāk
Nāc atņem man spalvu,
Nav jēgas man rakstīt
Mēs tālu viens no otra
Gandrīz mūs mūžība šķir
Prāta tik skumjas ar mākoņiem cīnās
Sapņi- nakts pavadoņi mani
Kam man tas viss,ja pieskaros
Tēls lēnām izslīd no rokām
Un vieglā gaitā projām dodās
Paveru acis-visapkārt ir nakts
Zinu tālu no manis Tu esi
Tur atrasties šobrīd man liegts
Rīt spogulim iešu es prasīt
Lai attēlu rāda man skaistāko
Šoreiz acis es nevēršu ciet
Nelaušu Tev tik viegli vairs zust.