Ilgas

Vai kādreiz jūrā kuģi redzēšu
Ar ko tu mājās varbūt brauksi
Un mani mīļi samīļosi
Man acis izraudātas sausas
Tālumā tik daudzus gadus skatoties
Bet šajā dzīvē laikam nebūs lemts
Tur tālās jūrās busi mieru radis
Un par mani aizmirsis
Kas jūras malā stāv un gaida
Tevi cerot ieraudzīt
Daudz man viļņi glāstījuši kājas
Kamēr skatos tālumā
Sen vairs raudāt negribās
Tikai saules stars pret viļņa malu
Iemet acīs miklumu
Tā kā stāvu jūras malā
Vai tās ir asaras-
Nezinu, jo abas sāļas gan
Nu neredzu es īsti vairs
Jo raugoties man nogurušas acis
Tomēr baltais kuģis lielāks top
Tu tomēr būsi atgriezies
Tevi grūti pazīt man
Tavos matos spīdums balts
Sejā vēja rautas grumbas
Tagad tikai saprotu
Kāds laiks ir pagājis
Tās dienas gaidot gados parvērtās
Bet mīlestība atkal uzvirmo
Tu esi tāds kā jaunībā
Kad saldus vārdus teici un maigi glāstīji
Tādu tevi atceros,kad abi kāpās sēdējām
Palikusi esmu veca gaidot tevi krastmalā
Varbūt garām iesi ,nepazīsi vairs
Vai tiešām tās ir asaras
Kas tev pa vaigiem lēni rit
Tomēr mani atceries
Nē,nesaki man pilnīgi neko
Tikai mani piespied ciešāk klāt
Jo šo mirkli gadiem gaidīju