Par neprātību
Es laikam tevi izdomāju.
Pavisam neprātīga biju,
Un prātu kādam citam iznomāju.
Es laikam tevi izdomāju.
Sirds lādītē pa gabaliņam krāju,
Tavs tēls tur atrada sev māju.
Es laikam tevi izdomāju.
Nu savu neprātību svinu.
| Viedokļi par dzejoli |
| kaijaa |
2008-08-21 20:00 |
es laikam tevi iznomāju,
to spriguli, kas palecas pret riju,
par graudiem, ek, par
tiem pat nedomāju.
es laikam tevi iznomāju,
un nomas punktu adreses kā skolaspuika
krāju,
un pierakstu ik ieliņu, ik pieturu un māju...
es laikam tevi iznomāju,
bet
nopietni - ko es par tevi zinu?
:))))) |
| vanadziene |
2008-08-21 20:11 |
Jūtas, prāts un mūsu fantāzija ir kā tikpat nesavienojami kā dabas komponenti-uguns,
zeme un ūdens, tomēr dabā veiksmīgi pastāv viens otram līdzās. |
| Vejslota |
2008-08-21 21:19 |
| Man patika viss iepriekš lasītais!!! :)) |
| mistik |
2008-08-21 21:53 |
| Trioleta!!! :)) |
| planeeta |
2008-08-22 00:14 |
| A nu neko jau tāds.;)) |
| Bils |
2008-08-22 09:31 |
tu neizdomāji mani
es esmu(mīļš-labs, skaists-gudrs, bagāts-te tuvs, te tāls)
tu
neizdomāji mani, es esmu
tikai...virtuāls... |
| Bitite12 |
2008-08-22 11:41 |
| neizdomāji gan...pagultē vēl vairāki tādi dzīvo:)):DD |
| Kleopatriina |
2008-08-22 19:54 |
| Skaisti un patiesi vārdi! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!