dzejolis par sajukšanu.

autors: tourniqet [dzejoļi]

Es sajukšu prātā no greizsirdības,
Es sajukšu dvēselē.
Ar nagiem asiem kā naži
Es tev aiz greizsirdības kniebšu.

Greizsirdībā sadegs mana sirds,
Dienas un naktis sajuks laika elpā.
Un pāri vizbulīšu ceļiem
Sajuks arī mani greizsirdības murgi.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
pagaliite	2008-08-21 08:43
Ļoti pazīstamas izjūtas...atcerējos vienu savu dzejoli:))
Vejslota	2008-08-21 10:39
Tāpēc arī Plānprātiņš šobrīd laikam atrodas Tvaiķenē...:((((
Burve77	2008-08-21 11:05
bet tu taču negribi sajukt, vai ne?
tourniqet	2008-08-21 17:52
un varbūt,ja mēs visi sajuktu,būtu vieglāk. :)
mistik	2008-08-21 21:40
Labāk jau nesajukt! :)
hefny	2008-08-21 23:27
Vajag nomazgaat muti--ar aukstu uudeni--tad mazliet --paariet.
linkoln	2008-08-22 07:39
Super! Man patika!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!