Meitene

Meitene kas lietū projām iet
Tā nevēlās vairs atgriesties
Vai spēšu viņu aizturēt
Meiteni kas lietū projām iet
Vienam ļauts tai pieskārties
Maigi glāstot,noskūpstīt
Un pie auss tai klusi čukstēt
Skaistus sapņus vaļā vērt
Meitenei ,kas lēnam dodās prom
Lietus spēkā pieņemas
Meitene jau lietū skatam zūd
Skrienu meklēt,nelaist prom
Nevēlos tak sirdi zaudēt es
Domās tā tik mīļa tapa
Meitene kas lietū projām iet
Tai es vēlos pieskārties
Un pie vaiga cieši spiest
Lai tā sajūt manas domas.
Stiprāk sācis lietus līt
Neredzu vairs meiteni kas iet
Stāvu lietū drūmās domas viens
Kāpēc satikt vajadzēja man
Meiteni kas lietū dodās prom.