Zandales Z

autors: duriks [dzejoļi]

Un bija karsts, pašā asfalta ceļa vidū,
Sēdēju piķa naktī ar dibenu siltajā piķī,
Jo caurumainās zandales nesildīja pirkstiņus,
Bet dibens bija svarīgāks nezin kāpēc...
Tad mazākie pirkstiņi uzteica un kļuva zilgani.
Zandales! Tās izsmēja pirkstiņus!
Un abas zandales palika piķī, bet pirkstiņi čāpoja tik tālāk.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2008-05-16 06:51
Dzejnieks savā jaunākajā darba stāsta lasītājam par Latvijas ceļu segumu, kas dažreiz neiztur kvalitātes kritiku, skatoties no gadalaiku viedokļa.
Dors	2008-05-16 08:52
autors reklamē, ka nekas nav labāks kā staigāk plikām kājām. pievienojos autoram.
Vejslota	2008-05-16 08:58
Dzejniekam ir ļoti mīļas savas vecās , caurumainās zandales un kāju pirksti, jo šis ir jau otrais dzejolis, kurā vinš tos apdzied... :D Bet nez, ko apdziedās nākošreiz, ja tagad tās palika piķī?! :p :)
ar_zaljiem_brunchiem	2008-05-16 12:36
bla bla bla johoho!!
Burve77	2008-05-16 16:59
kā ta, pa piķi ar kājām basām:)))kas tās ir par blēņu rindām, ko a?
mistik	2008-05-16 21:58
Autors ļoti saudzē savu dibenu un silda to asfalta segumā!
tavssargs	2008-05-17 21:43
Duraks!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!