par smiešanos

skaiti viens divi trīs un tu esi brīvs. un tad skaiti enik benik sikel sā.

un tad atver vaļā muti un un labāk neko nesaki. paskaties uz kājām un noliecies pie kurpju šņorēm, nodzen maijvaboli un sāc skaļi smieties. tā lai sadzird tas tur kas aiz kalna pie kaimiņu smirdupītes. lai dzird ka tu par viņu smej.

un tad apsēdies uz tikko izaugušas zāles un ieņirdz vēl vienu reizi. tā lai sadzird tie kas jau guļ zem zemes.

un tad paskaties apkārt vai kas ir mainījies. nekas protams. tad turpini paskaties uz debesīm uz putniem un aiz skaudības kļuvis resns zviedz pret tiem. tas nekas ka sācis līt lietus.

un tad pieliecies vēl reiz paskaties uz kurpju šņorēm kas jau tev sāk pūt un nopūt pelnus no no kukaiņu atliekām, paveries pret kalnu un kliedz cik tik vien gribi tur sen vairs nav ne smirdupītes ne kaimīņ alfona.

mēģini apsēsties uz zāles kas jau sen nav jauna, pamēģini atrast kādu puķi. vari nemēģināt.tās jau sen noziedēja.

un tad kā stulbs mēģini meklēt pēdējo glābiņu pinkščot paveries debesīs un sagaidi pamatīgu krusu skaidrā vasaras dienā.

es tev saku viens divi trīs un tu esi brīvs. jau pirms laba laika.