dzejolis par tevi

autors: alvaslase [dzejoļi]

Tu esi mans apnikušais aizsmakums
Tev nepiestāv īsas rindas
Un garās arī nē
Ko apsnidzis sēdi viens pats?
Tev mati izaugs vēl garāki
Tavi mati aprīs acis
Es zinu, tas biji tu
Kas noplūca gaismas no laternām kā ābolus
Laid vaļā manu roku

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2008-04-23 01:25
Lasu un domāju kā tas attiecas uz mani, bet tad iedomājos, ka tas varbūt nemaz nav man domāts lasīt. Katrā gadījumā tas mistiskais "Viņš" ir tāds saraustīts bijis, no sākuma tāds kā mierīgs, pēcāk izrādās varmāka. Nesakarīgs nobeigums - fiksais variants. ;)
ahma	2008-04-23 07:05
Kas noplūca gaismas no...labs!
GedertsPiebriedis	2008-04-23 07:31
Lai arī dzejniece cieš no augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, viņa neaizmirst savu misiju - rakstīt dzeju.
Haijama	2008-04-23 10:17
mazliet neveikli. bet savdabīgi.
lauvene4	2008-04-23 13:22
konkrēta uzruna,bet interesanta.
Atspere88	2008-04-24 18:51
Aizgāju lasīt citus gara darbus.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!