Kosas

Ir tintei vara pār kādu Nieku,
Ļaut tam šlupstēt par to, kas notiek,
Bļaut un vaimanāt, un tēlot,
Mēģināt izprast gaisa ceļu,
Kad izpletnis nav atvēries,
Pakaļgalā mazliet apdauzījies,
Caur muti izpūš sāpi par kārpām,
Un sametušās tās parasti intīmajos apvidos,
Kā mežā piepes, kur kosas tikai aug.
Nogalināt tās kosas?
Mīlēt tās kosas?
Atraidīt tās kosas?
Tāds ir visu Nieku jautājums.

Par nebēdnīgām kosām.