Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Veltiijums kaadam miljam cilveecinjam

Tu kaa diena bez saules
vai nakts bez zvaigzneem
atstaaji manu sirsninju vienu.

Mana sirsninja alkst Tavas miilestiibas -
Manai miesai pietruuxt Tavu pieskaarienu.
Acis ilgojas atkal sastapties ar Taveejo skatienu,
Manas rokas grib sajusts Taveejaas.
Ausis ilgojas dzirdeet vaardus miiljos,
kas kriit paar Tavaam luupaam
Man gribeetos Tewi atkal sastapt,
Kritushais engjel, Tu man pietruuxti.
:))

P.S. Lai taa skan kaa miilestiibas balaade
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-07-06 13:36 
Balāde kā seriāls. Nevaru noticēt, ka tas kas īpašs bijis, jo šeit tas viss izklausās
kā standarta mīlestības-šķiršanās apraksta. Bet katrs taču ir individuāls, katram
taču jābūt ko savu teikt? Vai tad visiem kā robotiem ir viena un tā pati mikroshēma
un algoritms?
 Geisha15  2004-07-06 17:22 
nu kaa vienmeer...
 Geisha15  2004-07-06 17:22 
Beidzot kaut kas pozitiivs...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?