MANA PASAULE

autors: Petula [dzejoļi]

Stāvot pieturā,
gabaliņš smaida
Miskastē rokas.
Tērējot veikalā naudu,
Kasē ieripo neviltots prieks..
Es lēnām palieku tukša.
Lēnām arī glāzē dzēriens plok.
Mana pasaule kļūst tumša,
Tur velnēns dziru lok..
Manas laimes drumslas
Notek renstelēs
Un dzidrās domas kūļājas dubļos.
Es lēnām palieku tumši tukša.
Un nepateicībā kuļos...
Bet tomēr es pateicos,
Es buros...
Lēnām slīgstu miegā
Un tajā pasaulē turos..
Tur nav smieklu,
Tur nav dumjuma tik daudz.
Tur mudž no asinīm un bailēm.
Tur ar indi barojas saimēm.
Tur..
Tur ir viss,
Kas saprotams tik man...
Es negribu celties,
Plakstus vērt.
Negribu tiekties,
Pēc tā,
Kas nav tā vērts..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-03-19 21:27
...miskastē ir gardumi...? :p :)
mistik	2008-03-19 21:49
Drakulas sapnis vasaras naktī...
kollin	2008-03-20 06:55
Interesants!:)
GedertsPiebriedis	2008-03-20 06:59
Nekas uz šīs pasaules nav pretīgāks par sievietēm alkoholiķēm, par ko dedzīgi vēsta šis emocionāli piepildītais darbs.
linkoln	2008-03-20 11:34
Interesants! Domu gan līdz galam nesapratu, bet man patika Tava valoda!!!
klusaisMiileetaajs	2008-03-20 16:52
Piekrītu linkoln un piebildīšu, ka pati dzejniece arī ir baigi smuka. Te reti tādas uzrodas. :))
Petula	2008-03-20 16:57
Oh..paldies...Samulsu :))
tavssargs	2008-03-21 10:44
Neklausies to KLM! Viņš grib Tevi pavedināt. :((
vanadziene	2008-03-21 23:34
Vienkārši un patiesi prāda cilvēka tieksmi norobežoties no mums naidīgā un nevajadzīgā šajā pasaulē.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!