Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ai, viss pofig!!!!

Klusumu pārcēt griezīgs skaļums
Un gaisu pārņem nenosakāma krāsa.
Putni un zvēri saskrien alās-
Pie apvāršņa parādās manas mātes māsa.

Tai mati gari, pinkaini
Un acis nekustīgi apaļas,
Tā pāri kāpj dzīvam un beigtam,
Jo apstāties nav vairs tai vaļas.

Vien ievažots pieradināto pulciņš,
Rociņas bezpalīdzībā vicina.
Tie rindiņā kā zaldāti,
Pakaļ viņai tipina.

Lai kur viņa skrietu,
Lai skrien un neapstājas.
Jo apstājoties viņa redzēs,
Ka pazaudējusi ir savas mājas.
Viedokļi par dzejoli
 lauvene4  2008-03-03 20:31 
Te vismaz bija ko lasīt:))
 kaijaa  2008-03-03 21:19 
kas ir tava māte????
ja viņai tāāāāda māsa...
 dzhassparda  2008-03-03 21:35 
mana māte ir Dzeja un tās māsa ir Izdoma ;)):P
 mistik  2008-03-03 22:28 
Skrien un skrien un neapstājas!!
Zemes virsū nav tai mājas...! :)
 dzhassparda  2008-03-03 23:04 
Kā tad- Pasaciņai ar Mātes Māsu uz sirmā kumeliņa pa ceļam.. ;) :P :P
 planeeta  2008-03-03 23:25 
Nezko iedomāju āfrikāņu pasakas.:)))
 navmiera  2008-03-04 00:47 
Tu pati laikam izspļauta tante,a?;)
 dzhassparda  2008-03-04 01:45 
ak, viens te mums no tauriņa par cūku pārvēršas.. cik truli :(((
 navmiera  2008-03-04 02:25 
nesavaldīgā meitene acīm nekustīgi apaļām,jel apstājies..;)
 InGuS  2008-03-10 07:46 
tā jau labi tikai nosaukums galīgi neatbilst
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?