Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laimīte

Vārds mans Laimīte
Ceriņos apmaldījusies, klejo kautri...
Meklēt to nevajag, - tā atnāks pati
Kautrā smaidā ceriņu vaigā...

Katram savs laiks, tā arī laimītei
Nolikts klejot, pa reizēm dejot
Kā ziedu fejai tauriņam līdzās-
Te augšup, te lejup, te smaidot, te raudot
Prieka asaru pērlītes košās
Saules dārzā Laimītes ierasotās...
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2008-03-02 21:12 
Rozīgi saulains! :)
 ahma  2008-03-02 21:40 
Līdz ceriņiem vēl laika brīdis īss:)!
 tavssargs  2008-03-03 07:09 
Armijā arī mums ir tradīcija iet kopīgi ceriņos laimes meklēt. Nāc pie mums!
 vismiiljotaa  2008-03-03 21:25 
Varbūt man nekur nav jāiet, jo kā rakstu- pati Laimīte...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?