Ļauj sev vienmēr!

Kādas acis,kas vienmēr liek-
dvēselei ļauj izgērbties,
it kā cilpā tur tās ciet,
kad aizmirsti klausīties,
bet,,,vēl Tavās nevilsies,
arī nespēj atteikties,,,
tajās vienkārši patversies!

Nav drēbju,kurās paslēpties
no kailinošiem-tiem skatieniem,
nav tukšuma pat,ja esi viens,
kad kairinoši-tie kliedz:
"Neskaries,pie tām paliec,
no kurām aizdegas sniegs!"

Ir tikai viens tāds skatiens
un tikai vienai veltīts miers!

Kādas lūpas,kas vienmēr liedz
un sirdij liegts atvērties,
it kā siltā ritmā iedegties,
kad neskan vēl,tomēr dzied,,,
kad neko neizsaka,bet,šķiet,
visas važas,vara-Tev vien
reiz mirklī pārtrūks kā diegs!

Nav spēļu,kurās padoties
no trepēm-pa leju vien,
kad virvē gribas rāpties-
Dzīvē arī tāpat vien iet!

No gribas vinnēt-doties
tajās tikai atdoties,
kādās rokās vienmēr prieks
it kā ķermenim-valdzinājumiem,
bet,,,,vai šim-savējiem?
nav,,,,prātīgi kavēties!

Kad gadi vinnēti zaudētajiem
uz Laimi derēt vai tāpat vien?!
Tavas apķer un sniedz,
tādas ilgi neaizmirst,
visas jūtas uz spēles liek-
tomēr ir jāriskē aizvien!?

Ļauj sev vienmēr iemīlēties,
Kaut it kā,kaut tāpat vien!(2007.25.02)