Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sirdspuksta lozungi.

Katram savi-savējie,
katram tuvi-mīļākie...
ikvienam kādreiz prātā ienāk
ik diena-laimīgākā pienāk...

Bezgalīgie savi..savējiem,
neskaitāmie tuvi..visiem mīļākiem
vai galējie-pēdējie iztiek,
sevi dalot ar pārējiem
bez vārdiem izsakoties
kā savus pievieno piederīgiem?!

...sirdī spīd un ir kā tie aiz aizskariem-
zvaigznes,debesis atspīd spogulī,
kur redzēt arī sevi spoguļojamies
pie visiem-labiem,sliktiem
atklājas sirdspuksta lozungi,
taču,ja pat ar vislielākajiem plakātiem
arī mans reiz` nozudīs...
vietā jauni,citi stāsies...

Tavs skats lai ir norūdīts,
bet,ja savs-pārējie neapstāsies!
Šodienas spundētāji-rīt paši iespundēti..
tiks katram sava stunda sist,
tiks visiem pēdējā tikai krist!
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-02-21 07:32 
No humānistiem esi, ko? :)))
 LaurieStraggler  2008-02-21 19:48 
jā tā ir teikuši.
 nejauEs  2008-02-21 20:00 
interesanti... bet nu tie aizskari jau gan vareja nebut:)
 LaurieStraggler  2008-02-21 20:21 
nebūt aiz aizskariem?nu jā...lai tak redz!es jau to arī saku:)
 LaurieStraggler  2008-02-21 20:23 
nebūt aiz aizskariem?nu jā...lai tak redz!es jau to arī saku:)
 planeeta  2008-02-21 21:31 
(čukst) Aizkari, dzejniek, aizkari.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?