Finka

Es esmu prasta ,nesaprasta,
Tik vienu skaidri zinu es ,
Kā kosmoskuģis izmantotais ,
Es dzīvoju bez dvēseles.
Es mīlu dzies ,arī Paula ,
Un protu līksmot ,diet un smiet,
Tā mana uzspēlētā čaula ,
Tīk labāk citos darvu liet.
Ar vārdu nogalināt spēju,
Man ir savs lepnums , netīrs spīts,
Par to ,ka dzīvē nevarēju ,
Par to ,ka vienai gaidāms rīts.
Un tā starp cilvēkiem un jūru,
Es dzīvoju par spīti sev,
Tik priecājos , kadusmās dūru ,
Ar vārdu finku sirdī tev .