Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pirmais mirklis...

Debesīs viena zvaigzne staro
Par pirmo mirkli
Kad skatīju tavu vaigu
Tevi vēl nepazinu
Bet jau mīlēju.
Ilgi lūkojāmies mulsi
Viens otram acīs
Pakrūtē sirds joņoja
Vien tavu smaidu sajūtot
Mirklim tik viegli ļāvāmies
Tik brīnišķīgi sajutāmies
Kad plaukstas saskārās
Viena otrā iekļāvās,
Tu manī pamodināji
Mīlestības jūtas
Kas ir kā rīta rasa
Kas pieglaužas pie pēdas
Aizskar dvēseles stīgas
Pavasara rītā liegas
Kas aizkustina nomācošu dienu
Liek saulei acīs mirdzēt
Neizdibināmu mieru ietvert
Viens vienīgs man veltītais smaids.
Tava sirds man nemelo
Tavi vārdi mani lolo
Patīkamā vakara lietū
Tie ļauj būt man
Un tev būt tev
Bez aizspriedumiem.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-02-07 09:30 
Kamēr nepasola ņemt tevi par sievu, vairāk par pupiem neko viņam neļauj apčamdīt!
 tavssargs  2008-02-07 11:01 
Un ar tiem, kuri nav nodienējuši savu sroku, pat nerunā! No tiem puņķutapām nav
nekādas jēgas.
 Burve77  2008-02-07 14:28 
nu jauki:)) (to es NE PAR DZEJOLI!)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?