Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ieskatos.. redzu..

Ieskatos acīs un redzu-

Varavīksnes mirdzumu.

Ieskatos dvēdelē un redzu-

Sapņus un deju, kaisli un dzirksti.

Ieskatos acīs un redzu-

To kluso udenju dziljumu.

Ieskatos dvēselē un redzu-

Sāpes un bēdas, spītu un gļēvumu.

Ieskatos un neredzu-

To spulgo uguntiņu,

Kas pietrūkst tik ļoti,

Lai dzīvotu- izdzīvotu.

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-01-24 18:19 
Kādas atzīmes tev skolā lika gramatikā? Bet tas jau būtībā nieks, un aizmirsti tās -
galvenais, ka gribas mīlēties. :)))
 pepero  2008-01-24 18:53 
Lai izdzīvotu, ir japiekrīt romiešiem - homo hominis lupus est!
 ahma  2008-01-24 21:36 
Ceru pēc šīm rindiņam iededzi svecīti,lai sasildītu sirdi un dvēseli:).
 mistik  2008-01-24 22:43 
Ar klusiem ūdeņiem nekad neko nevar zināt!!
 tavssargs  2008-01-25 08:47 
Ieskaties vēl kādā caurumā!
 Plaanpraatinjsh  2008-01-25 11:11 
Ieskaties ausīs, arī vajadzētu būt interesanti, kaut vai TS nemazgātajās un sēru
korķiem pilnajās ausīs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?