laiks mūžibas zaros nests trīc.

laiks mūžibas zaros nests trīc

smaids un vaids
dzīve kā spēle kas beidzās.
kāds vientuļnieks
spēlē balādi par kuru neviens nezin.
arā uz ielām ēnaini stari krīt.
es bēgu no tevis vientulības
es koks dīvainos vejos plēsts nu trīc.
Atver acis paskaties
vai ir vērts dzīvot
ja apkārt ir ļaunu cilvēku sejas.
es skatos debesīs
tavās debesīs.
pilsētu mūri kā mīnmetēji
laiks nāk un iet.
paskaties manī ciešāk
mans draugs
vai viss ir tā vērts
dzimt un pēc tam mirt.
šis laiks mūžibas zaros nests trīc.
vienbrīd laiks ir bedre
vienbrīd tas var būt samts.
mana sirds spēlē tavu dziesmu.
es eju uz tramvaju
kura aizsalušie logi vēlini kūst.
ir nakts kad laika tramvajs mani ness
un tu arī savas bailes neizdvees.
es laiks vientulības laulātais
nekad nešķiras.
tikai šodien lūdzu tev
neaizej.
jo tad es pats aiziešu.
un spēlēšu teātri citā numurā.
satriec manu dzīvi gabalos.