Caur ērkšķiem

autors: susulacis [dzejoļi]

Bez nožēlas un sadevušies roku rokā,
Caur rožu ērkšķiem ,aklai tumsai cauri,
Mēs tūkstošgadēm pāri ejam kopā.
Kā viena sirds, kā viena dvēsele caur mokām.

Nav svarīgi , ka reizēm ļoti grūti,
Ka nāvīgs nogurums un smagums tevi lauž.
Sev atbalstu no silta pleca jūti,
Tik tā mums liktens rakstu kopā auž.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-10-25 12:21
Akvaj, šitais jau pilnīg drukājams un pie siens liekams!:))) Lai arī tāds.... , man patīk.:)
klusaisMiileetaajs	2007-10-25 12:21
Dzeriet mājās, tad nevajadzēs jums tumsā pa brikšņiem stampāties! :))
Plaanpraatinjsh	2007-10-25 12:37
Jā,klM taisnība.Vienreiz nepaklausīju viņu un izbradāju kaimiņiem visas rožu dobes.Vēl tagad drebuļi krata to atceroties, jo ēkšķi tad arī bija jāizvelk.
GedertsPiebriedis	2007-10-25 12:46
Šoreiz man arī jāpiekrīt PLP un KLM. :)) Atvainojos.
aruta	2007-10-25 13:47
Man patīk :))
anina	2007-10-25 18:06
Daudz ko liktení veidojam pasji! Labi sanácis!:))
tavssargs	2007-10-25 18:39
Susū nav svešas partizāņu gaitas.
vanadziene	2007-10-25 19:44
OHO jau vairums nolasījušies, kam tā pleca nav pat veicot dzīvokļa remontu, kur nu vēl brīvajā laikā, rakstot dzeju vai klājot gultu...
mistik	2007-10-25 20:06
Jā, naglai uz galvas!! Man ar vajag, kas izremontē virtuvi!! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!