Rudens salūts

autors: radieto [dzejoļi]

Man ir kāds iemīļots bērzs,
Zem kura apstāties mēdzu,
Kā nomainās gadalaiki,
Caur košo lapotni redzu.
Ar delnu viegli noglāstu
Tā balto, zīdaino tāsi,
Mēs abi kopā pavadam
Uz dienvidiem dzērvju kāsi.
Es paskatos debesu zilgmē -
Te sakustas zaru pirksti,
Pār mani zeltaini nolīst
Rudens salūta dzirkstis.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Closing_Time	2007-10-24 10:49
Skaisti!
planeeta	2007-10-24 11:32
Skaisti, bet nu jau sāk kļūt garlaicīgi.
GedertsPiebriedis	2007-10-24 11:45
Nav pamata domāt, ka dzejnieks ir dendrofils, jo katram oHo dzejas lasītājam kāds koks ir mīļāks par citiem tam līdzīgajiem.
vanadziene	2007-10-24 20:34
Man bērnībā pagalmā auga liels kastaņkoks-es arī zem tā stāvēju rudeņos un blenzu, vai kāds kastanis nenokritīs-biju maziņa un klāt netiku...
kaijaa	2007-10-24 21:51
tēlaini..., mazliet sērīgi...
radieto	2007-10-24 22:33
Godīgi sakot, diezgan jau tas rudens no visām pusēm apdzejots, nemaz netaisījos, bet pārsteidza, ka bērza jau krietni paplukusī lapotne pret zilajām debesīm tiešām izskatījās kā tāds milzīgs, zeltains salūts virs galvas - un es kā tāda maziņā blenzu, muti vaļā... Nu, gribējās padalīties.
lauvene4	2007-10-24 22:39
Ir skaisti:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!