PUSMŪŽĀ...

autors: sikatrons [dzejoļi]

Jau dzeltē bērzi un sārtojas kļavas,
Ābeles augļu smagumā līkst,
Skaudrajos vējos ar lietus lāsēm
Uz zemi zīles un kastaņi krīt.
Rudens.Rudens ir manā sētā,
Tikai sirdī vietas tam nav.
Tur vēl palu ūdeņi straujie,
Cīruļa dziesma,saulei kas skan.
Tur vēl saldkaisli ziedošās liepās
Bites klusi,klusītiņām san.
Tur ar vizbuļu zilajiem ziediem
Sapņi un ilgas uzziedēt var.
Tur kā Jāņuguns kvēlākā liesma
Arī mīla mani vēl skar...
Lai nāk rudens,lai ziema nāk sētā,
Un vijas matos pavediens balts.
Ar vasaru sirdī es pasaulē skatos,
Tai brīnumā lielā,par dzīvi ko sauc.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2007-09-24 13:08
Man patika:)) Tāds jauks:))
8lapsina	2007-09-24 13:09
Skaists dzejolis!:)
kollin	2007-09-24 13:32
ļoti jauks!:))
forele	2007-09-24 14:37
Tāds klasisks un labskanīgs, tikai domas ne sevišķi oriģinālas.
kodax	2007-09-24 15:48
Jauks!!!
GedertsPiebriedis	2007-09-24 17:58
Dzejnieks savā jaunībā vēl nav iztrakojies, par ko stāsta šis skumjais darbs.
planeeta	2007-09-24 19:37
Lai skan dziesssma!:))
mistik	2007-09-24 20:43
Tiešām klasisks! Parējā piekrītu GP!
vanadziene	2007-09-24 21:51
Talantīgi uzrakstīts-nav standarta variants-veca dziesma jaunās skaņās. Šeit ir patiesas jūtas, iekšējs pārdzīvojums.
klusaisMiileetaajs	2007-09-25 00:54
Es skatos pavasarī. :))
radieto	2007-09-25 10:50
Ik brīdi gribētos ierāmēt, Lai ziemā tas grezno sienas Un atļauj saltumā saglabāt Šo košo krāsu dienas.
viesulis151	2007-09-25 22:20
Skaisti un mīļi.
Monami	2007-10-02 22:03
Sikatroniņ-kāp lejā no tā zeltitā mākoņa-debesīs mēs visi vēl ilgi būsim..ir jāapdauza kājas , lai saprastu kā jāiet...var ,zināms, no citu klūdām, bet tad nav tik interesanti

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!