Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

rudens miilestiiba

Kad klusi tuvojas rudens,bet skaisti
Kad klusi miili kaadu bez saata
Ar prieku tad aizmirstiiba jaanomaina
Ar pilniibu tad tukshums mainaas
Kaa saule pret vakaru maina guljvietu
Kaa laime tad dziive paliek tik mirkliiga
Es esmu taa istaa,taa laime un mirklis
Vien iemaacies sho mirkli nosargaat
Taa laime reiz aizbeegs,taa vietaa naaks miers
Tas miers kurs aizstaaj visu shai zemee
Es esmu taa iistaa,tas mirklis un miers....
Viedokļi par dzejoli
 pagaliite  2007-09-13 21:16 
klusi pielavījies rudens
saulei vaigs nu kļuvis gurdens
vēl ābeles pilnas
drīz
zari būs tukši
laimes mirkļi smilgās
drīz būs pazuduši
 GedertsPiebriedis  2007-09-13 21:56 
Nesaprotu, kā dzejniece kādu var klusi mīlēt bez sāta, tāpēc šā dzejoļa plašāku
komentēšanu atstāju klusā Mīlētāja ziņā.
 asmele  2007-09-13 22:41 
Velk drusku tā kā uz veļu laika pusi....bet veltīts,droši vien,bija KlM...
 Plaanpraatinjsh  2007-09-14 07:24 
Ar steigu raksti ziemas mīlestību.
 klusaisMiileetaajs  2007-09-14 09:02 
Otrā rinda ir ģeniāla!
 Bils  2007-09-14 10:28 
piekriitu GP!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?