Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mazliet par izjūtām.

Caur drūzmu,
Caur krāsu jūkli
Es brienu.
Sīki bērneļi skrien.

Caur smaržu,
Caur stipru un Kairu
Savērptas dienas.
Es esmu ar vien.

Nāk gurdums un klusums,
Un neizsakāms miers
Un atkal tepat vien esmu.
Laiks mainījies.
Nomainot pusdienas svelmi
Uz mana rudens dvesmu.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-09-01 11:12 
Darbs stāsta par nogurdinošo bērnudārza auzdzinātājas ikdienu.
 klusaisMiileetaajs  2007-09-01 13:32 
Kur Tu citur liksies..? Tepat oHo vien Tava vieta ir un paliks. :))
 kodax  2007-09-01 16:15 
Interesants!
 tavssargs  2007-09-01 17:51 
Kad tad Ēģiptē jau paspēji būt..?
 mistik  2007-09-01 21:06 
Tāds skumīgs liekas!
 pirts  2007-09-01 22:48 
Izlasīju komentārus un tapa jauki.:)))
 Drusts  2007-09-02 00:24 
Ideāli!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?