Aglona.

autors: Bils [dzejoļi]

Nekas nezūd un nekas nerodas no jauna
Ceļš uz nekurieni
Ceļš no kalna
Lejā bērns mazs skrien
Putni laižas debesīs sawādākās
Vējš…ļoti liels
Dievs
pēkšņi – klusums
tik sveces deg ar liesmu
balts kaķis gar kājām glaužas
Aglona – lielā diena!
Un Dievam pievēršas vēl dvēsele viena…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
citagaisma	2007-08-22 14:25
nopietni:)
susulacis	2007-08-22 16:28
Bet varbūt tūkstoši ???
nerrs	2007-08-22 18:53
Opium dlja naroda ... Dievs ir Tevī ,ne Aglonā
mistik	2007-08-22 21:00
Nopietns veltījums!
klusaisMiileetaajs	2007-08-22 23:14
Bils laikam savas bites kopj Latgalē, ko?:))
kollin	2007-08-23 07:40
Labs, patika!:)
Bils	2007-08-23 10:02
kM, man patīk Latgales daba, kopju pieRīgā....:)))
GedertsPiebriedis	2007-08-23 10:48
Dzejnieks no galvaspilsētas kājām aizstaigājis līdz Preiļu rajonam. Lai arī kardināla Pujāta uzrunu nav klausījies, bet tās laikā vērojis kaķus, skraidelējošos bērnus un citus putnus, tomēr jutis Dieva klātbūtni.
pagaliite	2007-08-23 15:16
ceļš no kalna ved augšā pie Dieva

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!