Sunisks dzejolis

Lai rautu mani velns, ja mani paps un mamma
Ne pašreizējie būtu, bet gan suns un kuce.
Bet liekas dīvaini man, ka es esmu čamma,
Un nav, kā Ziedonim, man kolēģis Jons Druce.

No māksliniekiem man vistuvāks Modiljāni,
Jo viņa vārds skan eksotiskāk kā Nairobi.
Bet varbūt, spogulu, tu tikai mani māni,
Un pamatus man lika bobiene ar bobi?

Jo, redzot suņus, manī kaut kas dīvains mostas,
Kas liek par romšteku man vairāk cienīt ribas,
Un dāmas manis biežāk nevis skūpstītas, bet kostas,
Un, stāvot svētnīcā, man kāju pacelt gribas...