Draugs,atceries...

autors: DEIBORA [dzejoļi]

Draugs atceries cik kādreiz bijām tuvi
Šajā skaistā plašā pasaulē
Bet izdegām kā izdeg ugunskuri
Atstājot vien pelnus šaisaulē
Pārāk aizņemti ar sevi bijām
Nejutām ka uguns dziest
Nerūpējamies par jaunām malkas šķilām
Laicīgi ko ugunskurā sviest
Tagad katrs savu taku brienam
Liktens nav mums lēmis satikties
Tikai sirdī gaišus pavedienus sienam
Atmiņās kur kādreiz sildīties.

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
Closing_Time	2007-08-09 14:55
Tā gan.
forele	2007-08-09 14:58
Nekāda sevišķi oriģinālā doma nav, toties veikli un labskanīgi noformulēta.
Plaanpraatinjsh	2007-08-09 15:48
Ir gan ko likt atcerēties. Labāk piedomā par šodienu,klM aizbrauca peldēties uz kaut kādu karjera dīķi, ne jau jūru, bet kopā ar vardēm, beigtām žurkām,izkārnījumiem.Atkal izsitumiem un piepēm apaugs. Un kas tur būs ko atcerēties.
Grieta	2007-08-09 19:09
Tēma aktuāla un atbilstīga mūsdienu psiholoģijas būtiskāko problēmu tematikai. Bet no dzirksteles parasti iedegas liesma...
mistik	2007-08-09 20:29
Tāds nostaļģisks!
ksera	2007-08-09 22:18
Man patika! Sajūta, ka lasu par savu dzīvi!
klusaisMiileetaajs	2007-08-09 23:11
Ieber akmeņogles! Tās deg ilgāk un lietderības koeficients arī ir super! :))
tavssargs	2007-08-09 23:26
Uzskatīju, ka TS ir mans draugs, bet palasot viņa komentārus pie šā jaukā dzejoļa, paliek neērti, lai arī KLM ir pelnījis ne to vien.
zustrene	2007-08-10 08:14
:) kā iz dzīves!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!