Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Epigramma tam, kurš sevi atpazīs tajā

Es esmu rikšotājs, un nelabais mans jātnieks,
Un tad, kad manos sānos cērtas pieši,
Es vēlu veiksmi tev, kurš piedzimis kā prātnieks,
Be visā pārējā, kā es, tāds pats ir tieši...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-07-27 09:17 
Nu gan Tu, elles zirgs, samurgoji! :)) Nevis Tev mugurā, bet Tevī iekšā ir tas
dēmons. :))
 pagaliite  2007-07-27 11:28 
Tas laikam par cilvēku, kurš savu gudrību izmanto ļaunos darbos...piemēram, atombumbu
izdomājis.
 planeeta  2007-07-27 11:34 
Hmm, doma laba, ja vēl to izvērstu (nu bišķīt) un attīstītu, un... , un.... , tad
būtu cits dzejolis un iespējams - baigi labs.:)))
 tavssargs  2007-07-27 11:57 
Tas neesmu es!
 artart  2007-07-27 12:07 
Var jau sevi mierināt, ka citi nav daudz gudrāki. Ja nepievērš uzmanību minētajam
absurdam, tad jāsaka, ka rindiņas grodi atspoguļo sajūtas.
 GedertsPiebriedis  2007-07-27 13:23 
Autors neslēpj, ka brīžam viņam rādās vīzijas par to, ka kāds viņu jāj. Varbūt
mistiskā teorija par renkarnāciju ir patiesa..?
 Plaanpraatinjsh  2007-07-28 07:54 
Ko tad skrien kā traks vai no saites norāvies teļš. Citas sakarības te nav.
 klusaisMiileetaajs  2007-07-28 07:55 
Baigais tūļa Tu esi. Redakcijas lapā ir fragments no Nebijušu sajūtu restaurēšanas
darbnīcas. Ceru, ka jaunībā par to esi ko dzirdējis?
 Plaanpraatinjsh  2007-07-28 08:24 
Esmu dzirdējis; nu un tad. Prātnieks atradies. Ej sienu pļaut, atkal ziemā zagsi
kaimiņiem.
 klusaisMiileetaajs  2007-07-28 09:31 
Pac tu tāc...
 saharins  2007-07-28 09:40 
Par dzejnieku nevar spriest kā par
cilvēku pēc viņa dzejas!
 mistik  2007-07-29 21:02 
Man ļoti patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?