Esi man

autors: kvitka [dzejoļi]

Sakl`auj spaarnus
Sargaa no bultaam
Ar aizveertaam aciim
Atdodies juutaam

Ne mirkli nebaidies
Esi Tu pats
Pat nebaltaas dienaas
Buus,u Tavs draugs

Es negaidu zeltu
Es neluudzu zvaigznes
Vien plaukstu siltumu
Un nedaudz ruupju

N,em manu roku
Mees dosimies maajup
Ar atveertaam aciim
Pret nelaimeem staasim

Vien esi mans draugs...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kodax	2007-07-08 23:48
Es jau dodu Tev savu plaukstu... :)) Laba doma!
kvitka	2007-07-09 00:08
paldies!par plaukstu..
mistik	2007-07-09 00:24
Jauka draudzība!
asmele	2007-07-09 00:41
Paņem manu nogurumu- Es pie tevis gribu. Man vienalga, kā to sauc, Var arī- par Mīlestību... (Māris Čaklais) Viņam sanācis drusku labāk,vai ne? Un tas- tikai tāpēc,ka meklēja un atrada MAZĀK NODELDĒTUS priekštatus.(Vārdi jau būtībā ir gandrīz tie paši...)Raksti vēl!Gan sanāks!
kvitka	2007-07-09 00:53
man liekas,ka draudziiba dazreiz veertiigaaka par miilestiibu!
lauvene4	2007-07-09 19:27
tā varētu būt:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!