Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

* * *

Nolemts gliemezis šķērso asfaltu.
Alkstoša lāse sašķaida stiklu.
Mēness jūrā noskūpsta saules atspulgu.
Rudens lapa negrib no koka šķirties.


Zāles asns izaug cauri akmenim.
Zeme savu virzienu atsakās mainīt.
Zvaigzne tīšām paklūp un iekrīt upē.
Sniegpārsla dejo, lai izkustu.


Koks aug un nejautā, cik dzīvos.
Puķes zied, pat ja rīt būs jānovīst.
Vējš neatceras, kad šeit bij pēdējo reizi.
Vienīgi cilvēkam piemīt vēlme šaubīties...

Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-06-06 23:05 
Tas cilvēka prāts visu bojā! :)Tāpēc arī šaubas!
 GedertsPiebriedis  2007-06-07 07:08 
Autore rezignēti secina, ka cilvēks ir nepilnīgs salīdzinājumā ar pārējām dzīvajām
radībām, bet tomēr par to pārāk neskumst, lai gan pati šaubās par uzrakstīto.
 Pozy  2007-06-07 08:16 
Līdz pēdējai rindai likās diezgan bezsakarains, bet tā izglāba. ;)
 pagaliite  2007-06-07 19:19 
Katra rinda ir maza bildīte...:)) Malacis, Rudens bērns!
 citrinitas  2007-06-07 19:58 
...evolūcija..dažkārt pozitīva, dažkārt negatīva..Viss notiek..un cilvēks apšauba šo
iespēju..bet šaubas ir postošs spēks- tātad negatīva evolūcija.
 Neatliekama_Rakete  2007-06-07 20:44 
domāju, ka neveikls, nmedzejisks un pārāk liels ievads. Ja jāliek svaru kausos pēdējā
rinda un cik tur tās rindas, tad tā pēdējās rindas kauss do otkaza paliek karājamies
augšā.
 sarkanmelna  2007-06-07 21:06 
Tas ka zvaigzne tīšām paklūp lai iekristu upē ir gana svaigi, bet sniegpārslu deja ir
banāls štamps.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?