Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tavas acis

Vajāta suņa skatiens
Vakar iekāpa Tavā sejā,
Tā klusām, tā nemanāmi,
Aizdzīdams projām smaidu.
Acis bēga un klaiņoja ilgi
Pa tumšajām ielām,
Pa spoguļa dzīlēm,
Līdz apmaldījās
Mēnesgaismā.
Nakts tās apskāva
Samtainā tvērienā,
Klusiņām žūžoja,
Vieglītēm aijāja,
Kamēr iemidzināja...
Tās acis, kas modās no rīta,
Vairs nebija Tavas acis,
Tās noglāstīdama
Nobūra nakts...

2004.gada 26./27.jūnijs
Viedokļi par dzejoli
 dzejs  2004-06-28 14:11 
ai, ai, ko gan tie jaanji dara :)))
 DJheat  2004-06-28 14:21 
visnotalj jauka noskanja :)
 babymoon  2004-06-28 14:40 
nav slikti!:) patikaas!:)
 Lodveida_zibens  2004-06-28 14:54 
Divas nesastiprināmas izjūtas tiešām izrādās nesavienojamas. Vajātais suns kā enkurs
nogremdē tālāko. Pārāk stiprs sākums.
 melisaM  2004-06-28 14:55 
mmm... shitais ir patiesi labs
 _Nebuutne  2004-06-28 16:59 
Loti patika.
 soul_of_death  2004-06-28 17:36 
Nezinu kaa citiem, bet man tieshaam patika :)
 Ernijs1  2004-07-27 00:50 
Ne paaraak, sorry :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?