Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Apgaismot ceļu....

Ar siltu gaismu
No sirds, kas plūst
Apgaismot ceļu
Kas pavēries skatam
Aiz aizslēgtām durvīm
Kas vienmēr tik nemanāms
Ir tomēr bijis tepat,
Tik tagad slēdzenes ris
Pašas no sevis
Kājas vēl pagātnes putekļos
Tā gribas skriet

Ir pienācis īstais laiks
Lielceļš tik aicinoši balts
Un maiga gaisma
Kas acīs
Kā bērnības laimīgos mirkļos
Aicinot tālā ceļā
Uz pavisam citādu dzīvi
Mani tagad projām sauc

Viedokļi par dzejoli
 pidulis  2007-05-17 23:25 
Neņemšu vārdus no mutes Ģedertam, bet man ir aizdomas, ka te iet runa par kādu
ieslodzīto...
 kodax  2007-05-17 23:45 
Ļoti jaukas, gaišas rindiņas! Un neklausies,Piduli! Raksti!
 GedertsPiebriedis  2007-05-18 07:45 
Autore raksta - ja durvis ciet, tad nav ko te meklēt un jāiet atpakaļ.
 mistik  2007-05-18 23:35 
Ja durvis ir ciet - vajag kāpt pa logu!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?