Nostalģisks dzejolis

Jā, nespēju es nostāties pār viņiem
Un jūsu klātbūtnē tik ļoti mulsu,
Kad deniņos man kā ar āmuriņiem
Sirds tā kā dzelzs pret dzelzi sita pulsu.

Kaut restorāna logā mēness spīdums
Man demonstrēja kaut ko romantisku,
Bet spirtā apelsīnu sulas šķīdums
Bij vājš, lai noskaņotos es uz risku.

Kāds bards, lai sevi peltu, vārdus tērēs
Pat tad, kad viņam sagandēta oma,
Bet likās man, ka atrados es bērēs
Tās, kurās man bij aizgājēja loma...