Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Dziesma manējā*

autors: forele [dzejoļi]

Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā,
Pārtrūks un norims reiz smiltājā baltā,
Augs dzīvības citas caur trūdu saujām,
Mana - kā dvēsele - pacelsies stalta.
Es pašķiru zarus jau tagad un redzu
To Gaismu, kas viena,
To Ceļu, kas viens.
Vai tagad lai acis no jauna sedzu?
Vai, atradis Mājas, kāds projām vairs skrien...

*(maza reakcija uz susulāča "Dzīvīte izšūpo"...:)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
forele	2007-05-14 18:27
Susi, lūdzu neuztvert, ka es kaut kā vipendrivajus!:)Tikai "atdziedu" Tev pretī, kā šai tēmā sajūtos es.:)
dorotii	2007-05-14 20:40
Tjā, šis nu ir no tās citas dimensijas.
mistik	2007-05-14 22:19
Sadziedājušies!!!:)
planeeta	2007-05-15 00:33
Uzrakstīts labi.:)) Tikai kaukā bēdonīgi sametās.
kollin	2007-05-15 06:53
Labs, labs, labs!:)))
anina	2007-05-15 21:51
Prieks par tevi, Forelīt!!!:))
ne_jau_taa	2007-05-16 00:34
Forelei kā allaž galva pilna interesantumu...:)
susulacis	2007-05-17 08:54
Kā tad Forel!! Mēs to dzīvītes šūpošanu īpaši sajūtam... :))
forele	2007-05-17 17:34
Nuja, Tu zaros, es viļņos.:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!