Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

mēs Tevi nesagaidījām ;((

...Tur bija tumsa un kāds kliedza,
Tad iestājās klusums
Un pārplīsa melna drāna, gāza lietus.

Mēs viņu nesameklējām!
Bet ko bija meklēt?
Jo varbūt nebija viņas-
jau mēnesis, izmisums apkārt...
Varbūt jau gulēja mitrajā zemē,
Nāsis gaisu nevilka, lūpas zilganas bija.
mati kā ūdenszāles,
slapji, tumši un vaļā. Tā viņa bija
Zem priedēm un mūžīgām, pelēkām debesīm,
Kas sauli nenesīs vairs.

Mēs Tevi, Justīn, mīlējām...
Aizej ar mieru...
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-05-12 00:53 
Šausmene??
 Plaanpraatinjsh  2007-05-12 08:45 
Laikam Tu strādā apbedīšanas birojā.
 tavssargs  2007-05-12 14:19 
Sapratu, ka dzejolis ir par pazudušo meiteni no Vecbebriem, kura brauca, bet
neaizbrauca uz mājām Viesītē.
 sibemols1507  2007-05-12 17:25 
Cilvēks aiz līdzjūtības uzrakstīja dzejoli, taču, manuprāt, šoreiz redkolēģijai
vajadzēja paanalizēt, publicēt, vai ne. Tādos gadījumos ētikas tiltiņš ir ļoti
nedrošs.
 soleisa  2007-05-12 18:56 
njaa.. līdzjūtība, es gan atbalstu dzejoļi. :)
 kodax  2007-05-13 01:02 
Piekrītu Soleisai!
 kollin  2007-05-13 07:58 
Cilvēks gribēja izteikt savu bēdu, bet te tiešām nav īstā vieta kur to darīt...pārāk
daudz nedzīrdīgu ausu! Neņem ļaunā par komentiem ja jau biji ar mieru dzejoli ielikt
dzdz...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?