līdz galam

es sapratu -
tu biji tikai šņuksts
vai varbūt pieskāriens,
vai glāsts.
tu atnāci kā naktstaurenis,
tumsā sauli pielūgdama,
un, skaļi elpodama,
eksplodēji sapnī
kā nedaudz aizmirsts,
ilgi lasīts pusnakts stāsts.
un vēl aizvien,
kad pamostoties redzu
spožu plaiksni logā, ...

nu nav tik svarīgi, lai paliek,
paturēšu mirkli sevī
gluži kā līdz šim, kā vienmēr,
svelmi sajūtot,
līdz galam tevī...