Nezināmais, bet izjustais

autors: badziite [dzejoļi]

Aizverot acis,
Klejojot domās,
Sapņu aizā es krītu...
Kā mirdzošā pērļu palagā ietinies
Parādās tas, ko viskvēlāk esmu vēlējusies,
Viņa balss skan un es to sadzirdu,
Skanīgi un dzidri
Viņš saka man: "Vai dzirdi?"
Es jūtos kā plaukstoša puķe,
Jo dzirdu no Viņa šo balsi
Un saucu: "Kur Tu esi?"
Vien spīdošas gaismas atstaro
Manu skatienu pārlaimīgo
Bet viss jau ir noticis
Un šis stāvs ir izdzisis...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
saint16	2004-06-29 14:00
Skaisti maashuk!!! :) Malacis un Tew ie talants! Lai arii turpmaak top tikpat skaist dzejolji! :))
badziite	2004-06-29 14:02
Saint16, liels paldies!
strange16	2004-06-29 14:02
Tiesaam skaists dzejoliits par miilestiibu, un galvenais,ka viegli lasaams. Lai tev izdodas arii turpmaak uzrakstiit tik jauku darbinu :)
mazaablondaa	2005-04-06 19:29
:))))) Cim man ir liels prieks par TEwi!!! Ilon Tu esi vienkaaaarshi unikaalaaa!!! TU esi zelts!!! Neviens ewi nevar paaarspeeet!!! TAvi dzejolji ir vienkaaarshi pasakaini buuurviiigi!!! :))))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!