Vienīgais....

autors: mazliet_no_visa [dzejoļi]

Kur saules stari
Šonakt zemi skars,
Tur tevi vienīgo,
Es gaidīšu.

Lai kaislei ļautos
Un tavos glāstos
Es varētu paslēpties
Un no pasaules aizmirstos.

Es mīlu tevi,
Un vienīgo vēlos
Redzēt savā tuvumā.
Tikai tevi.

Kad esmu kopā
Ar tevi,
Man neko virs nevajag,
Nemaz neko nevajag.

Tu esi man kā ūdens,
Kā gaiss,
Tu man esi viss,
Viss ko vien esmu velējusies....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-03-12 14:44
Tas esmu es, vai ne? :)))
GedertsPiebriedis	2007-03-12 15:51
Ja šis darbs būtu veltīts man, teiktu, ka tas šodien ir vislabākais, ko esmu līdz šim lasījis.
mistik	2007-03-12 21:20
Viss ir tad, kad cilvēks ir beigts...
lauvene4	2007-03-12 22:41
Viss-tas nekad nav viss...
GedertsPiebriedis	2007-03-12 22:53
Nevarēju sevi novaldīt un atnācu, lai vēl reiz izlasītu šo brīnišķīgo darbu.
anina	2007-03-14 00:20
Dvēseli plosoša atzīšanās!!!:)))
mazliet_no_visa	2007-03-14 12:53
Paldies milisji....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!