Cerību pilsdrupas. 1.

autors: awaggatt [dzejoļi]

Mēs šķīrāmies un aizgājām
Katrs uz savu pusi.
Tie baltie lielceļi, kalni un lejas.
Tik jauni mēs bijām, tik lepni,
Un mūsu muguras nesarunājās.
Un tomēr aiz dusmām un sāpēm,
Kāda cerība sīka un stipra,
Uz laika bezgalību
Un zemes lodveida formu.

Krāsnī lēni ogles pārplēn pelnos,
Vecais pulkstenis pārskaita laiku...
Un man tik ļoti salst.

_____________________

Ap katru labu lietu ļaudis un prāts
Sabūvē žogus un mūrus,
Izrok visdziļākos grāvjus.
Un varbūt ir labi ka tā
Lai mēs no laimes un prieka
Nesajuktu prātā.

_________________

Cerību pilis būvē no vissmagākajiem akmeņiem
Ar visstiprāko javu.
Un darbu tur atrod
Vissliktākie arhitekti
Un padzīti celtnieki.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-02-18 22:59
Pirmajā pantā man par tām mugurām, kuras nesarunājas patika. Domas labas, pat ļoti, tikai jāraksta.
mistik	2007-02-18 23:19
Man patika pēdējais dzejojums par cerību pilīm.
lauvene4	2007-02-19 00:10
Ļoti patika!:)))
kollin	2007-02-19 06:04
Labs!:)
forele	2007-02-19 08:16
Paklau,baigi labs!!!!
t_Pauliine	2007-02-19 08:38
labs, ka bail...:) katrs atsevišķi un visi trīs kopā...
forele	2007-02-19 08:54
(ZIŅOJUMS N_Raketei. Kad urbsies cauri garadarbiem, ievēro, ka tie turpinās vēl arī nākamajā lappusē!)
Neatliekama_Rakete	2007-02-19 09:38
Pirmkārt nav solīdi bāzt trīs dažādas lietas zem viena nosaukuma. Ja vienu tad vienu. Kāpēc? Tāpēc, ka atdeve uz vienu dzejoli ir daudz lielāka ieliekot to vienu reizi. Tagad labākajā gadījumā kāds pateiks, ka tam patīk nr. 1 vai 2. Kvantitāte pārsitīs pušu. Ja paskatās uz darbiem, tad pirmais neapšaubāmi ir saraustīts ar visai klasisku kļudu. Turklāt ļoti vispārīgas frāzes - stipri bezpersoniskas. Pārējie divi šķiet domāti aforismi. Nepiesaistīja, jo tas viss jau ir aptuveni sen zināms un pagarlaicīgs. Nu nav manā izpratnē tie īpaši.
GedertsPiebriedis	2007-02-19 13:08
Šis darbs mulsina lasītāju prātus, par ko liecina arī iepriekšējie komentāri. Dzejoļa mugurkaulu, manuprāt, veido nesamierināšanās ar lietu kārtību un skarbs kriticisms.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!