Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pārdomas

Vai es šobrid paspēšu
Kādu rindu uzrakstīt
Pastāstīt, ka labi jūtos es
Tavas rindas saņemot
It kā butu blakus bijis
Un pat maigi pieskāries.
Žel ka nevarēji just
Jo tas domās tika veikts
Patiesībā sapņot nedrīkstētu
Tu tak skaista princese
Es tik bārdains vellns
Bet man kā ziedu asnam
Gribās rokas pretī saulei stiept
Bet jums jau skaisti prinči tīk
Kas var dzīvi pilī piedāvāt
Kur tad paliek īstās jūtas
Kas liek sirdij nodrebēt
Un par skaistiem vārdiem
Bezdievīgu skūpstu nopelnīt
Tagad citi laiki atnākuši
Citas domas galvā klīst
Mīlestību uzvar prāts
Nevajag vairs skaistu vārdu
Nevajag vairs arfas stīgu
Kas par milu stāstīja
Ista mīla zudusi,tās nebūs vairs
Bet es tev gribu stāstīt gan
Par to ka mīlu es un mīlešu
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2006-12-27 10:18 
Ne doma nedz izpildījums.
 klusaisMiileetaajs  2006-12-27 16:16 
Bārdu nodzen, bet ūsas atstāj, lai var mīļajai kutināt deguntiņu! :)))
 mistik  2006-12-27 23:20 
Tādas kā filosofiskas pārdomas...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?