.......................tikai tā.........................

Starp būt un nebūt,
Iespējams-dzīvību,
Varbūt-nāvi,
Mēs esam kopā,
Kaut riņķojam katrs
Savā orbītā,
Savās slāpēs
Pēc pašatklāsmes.
Varbūt citiem vienalga,
Zinu-tev nē.

Vēl burbuļo skumjas
Mana pakauša bedrītē,
Tu aizpūt tās.
Tava elpa tik silta
Ap manu kaklu vijas
Uz leju pagātnē,
Tad augšup-pa spirāli
Nākotnē kā mierinājums,
Kā apsolījums mums-
Mēs visi esam putni
Dieva azotē.

Varbūt mazliet vairāk?
Kad pārlidojam savam ego
Un tālāk planējam
Vēl notirpušiem
Spārnu galiem,
Līdz pašam galam-
Bezgalīgā mīlestībā.
Jā,tikai tā!
Bez gala.